+371 25479832
pasacina@saldus.lv
2011. gada 22. decembrī – Sarkangalvītes bērni Rūķu ciemā
Ziemassvētku gaidīšanas laiks, ir brīnumu laiks! Skat, Rūķu ciemā iemaldījušies bērni pēkšņi pārtop par strādīgiem rūķiem, kas gaismas lukturīšiem rokās dodas ciemos pie lielā Rūķa, lai palīdzētu tam sagatavoties Ziemassvētkiem. Rūķīšiem daudz darba priekšā. Plānojot darāmos darbiņus, vispirms jānoskaidro, kas par dienu, tad kļūst skaidrāks, kas jau padarīts, bet kādi darbiņi vēl priekšā. Arī Rūķa eglīte vēl nemaz nav izgreznota. Čaklās Rūķu rociņas, žigli padara visus darbiņus. Nu gan var svinēt svētkus! Rūķu ciemā svētku duna arvien pieņemas spēkā: spēlē orķestris, skan skaistas dziesmas, mazās kājiņas raiti ņirb dejā... tikai lielais rūķis kļūst tāds domīgs, svētku priekam pietrūkst Ziemassvētku vecītis: aiz lielās kupenas nav, aiz lielā Rūķa mājas nav, aiz sētas arī nekā.... bet tur jau viņš nāk, priecīgs, ka atradis tik daudz rūķu. Visapkārt valda līksmība un prieks, Ziemassvētku vecītis iemēģinājis Rūķu dejas soļus, priecīgs meklē maisu, lai bērni tiktu pie kārotajām dāvanām. Vēl tik jāpacienā vecītis ar piparkūkām un tad jau viņš, vēlot visiem priecīgus svētkus, atvadās līdz nākamajam gadam!
2011. gada 22. decembrī – Vāverēnu grupas bērnu notikums
Zālē klusi skan mūzika, koši laistās eglīte, lēnām virpuļo sniedziņš un rāmi dej krāsainas gaismiņas. Klusi veras durvis un skanot Rūķu dziesmai, lukturīšiem rokās braši iesoļo rūķu bariņš. Ziemassvētkos rūķi steidz visus iepriecināt, vajadzīgas daudz dāvanas un piparkūkas. Jāiepriecina arī kaimiņu skopais Rūķis Pēcis. Rūķi čakli ķeras pie darba, bet te miltus vējš aizpūš, te olas kāds apēdis un cukuru arī... lai kā Rūķim Pēcim nepatīk svētki un negribas neko aizdot, tomēr mazajiem rūķīšiem izdodas tikt pie visa nepieciešamā. Pateicībā rūķu bērni gan dzied dziesmiņas, gan līksmi griežas dejā... un kad Rūķim Pēcim tiek pasniegta garšīgā piparkūku dāvana, viņa sirds atmaigst. Arī viņš gatavs svinēt Ziemassvētkus. Tuk, tuk, pie durvīm klauvē Ziemassvētku vecītis, Pēcis nedroši ver durvis un jau pavisam drīz visi līksmi iet rotaļās, spēlē instrumentus - svin Ziemassvētkus! Kā godalga par līksmi pavadīto laiku un skaisto dzejolīti - Ziemassvētku vecīša dāvana!
2011. gada 21. decembrī - Saules zaķēnu ceļš pretī Ziemassvētkiem…
Mirdz zaļā eglīte, tajā spožās svecītes laistās, tik Rūķi nekur nevar atrast. Nekas cits neatliek, kā doties tam pretī. Pa ceļam lācis aicina pie sevis ciemos, kad lāču ģimene iepriecināta, ir jāatrod Rūķa pēdas, bet tās nevar saredzēt, jo nav vēl uzsnidzis sniegs. Bet par to nav vērts skumt, jo Ziemassvētkos var uzburt sniegu. To Saules zaķēni līksmi uzbur rotaļā par sniedziņu un sniegpārslām. Skat, sniegs noklājis zemi un arī Rūķis jau nāk pretī ar dāvanu maisu. Tik maiss tāds maziņš, tas esot burvju cimdiņu maisiņš, ar kuriem pat lielā salā nesalst rokas. Par to arī bērni pārliecinās rotaļā. Kad dejots un dziedāts gana, Rūķis bērnus grib sveikt ar dāvanām, bet lielais dāvanu maiss ir pazudis. Bērni kopā ar vecākiem steidzas to meklēt. Kad maiss atrasts, tad arī klāt dāvanu dalīšana. Tomēr pie dāvanām tik viegli nevar tikt, Rūķim ļoti patīk klausīties dzejolīšus. Vecāki steidz mazajiem Saules zaķēniem palīgā, jo Rūķis ir neatlaidīgs - no katra grib dzirdēt kādu dzejolīti, neskatoties, ka Saules zaķēni tik maziņi. Līdz ar zvaniņa kluso dziesmu arī svētki pamazām aizceļo arvien tālāk, tālāk līdz pazūd klusumā.
2011. gada 21. decembrī - Mārītes grupas zaķēni gaida Ziemassvētkus
Ir vakars pirms svētkiem
Viss mājās ir kluss.
Tik zaķi ir bailēs
Tiem nedaudz pukst sirds,
Šos Ziemassvētkus gaidot
Visiem actiņas mirdz.
2011. gada 20. decembris - Laumiņas bērni Ziemas pasakā
Mazās Laumiņas kopā ar sniegpārsliņu un Ziemassvētku rūķi ceļo pa Balto ziemas pasaku. Kopīgi veicot lielus un mazus darbiņus zeme tiek pie baltas, siltas sedziņas, bērni pie lielām un mazām sniega bumbām. Jautri skanot mūzikai var griezties sniegpārsliņu dejā, pikoties un velt sniegavīru. Zvaniņiem skanot ieskandināt Ziemassvētkus! Kopīgi dejojot, rotaļājoties un spēlējot bungas tiek atrasts Ziemassvētku rūķa lielais dāvanu maiss un katrs nu tiek pie savas gaidītās dāvaniņas!
2011. gada 20. decembrī - Vinnija Pūka bērnu Ziemassvētku pārsteigums
Vinnija Pūka bērni, gaidot Ziemassvētkus, dzied skaistas dziesmiņas, skaita brīnumjaukus dzejolīšus un priecājas par skaisto eglīti. Svētku noskaņai pietrūkst pavisam maz: baltā sniedziņa. Ziemassvētki ir brīnumu laiks, arī bērni mēģina radīt sev brīnumu un pavisam drīz pāri rūķu ciema māju jumtiem krīt baltas sniega pikas. Santa Klauss dzirdot bērnu buramvārdus steidzas palīgā. Vecītis satraucies, jo viņa draugi nevar kopā svinēt svētkus, līdzi ieradies vien Trusītis. Bērni kopā ar vecīti mēģina viņu iedrošināt, bet, kamēr Santa Klauss ar bērniem ķer Trusīti, zālē ierodas Ziemassvētku vecītis! Atpazīstot ielūgumā atsūtīto dziesmiņu un skanot jautrām rotaļām un dejām, lepojoties ar saviem Ziemassvētku darbiņiem un spēlējot orķestrī Ziemassvētku vecīši mēģina vienoties, kurš no viņiem kopā ar bērniem sagaidīs Ziemassvētkus. Bērni uzstāj, ka abiem vecīšiem jāsvin svētki kopā un abi draudzīgi dala bērniem dāvanas! Vēl tik kopīgs bērnu vēlējums vecākiem un svētku duna norimst, sirsniņās ielīst gaišums un prieks!
2011. gada 19. decembris - Rausīša bērni un Ziemassvētku rūķis
Mazie Rausīša bērni kopā ar vecākiem priecājas par Ziemassvētku eglīti, bet kas gan tie par svētkiem, ja nav Ziemassvētku rūķa. Droši pie vecāku rokām, bērni dodas ceļā, lai atrastu rūķi. Ceļā satiktā vāvere rotaļājas ar bērniem un sūta pie pelītes, tā noteikti varētu zināt, kur rūķis meklējams. Pelīte zina teikt, ka Ziemassvētku rūķis nav jāmeklē, tas pats atradīs ceļu pēc piparkūku smaržām un zvaniņa skaņām. Un re, patiesi, zvaniņiem skanot rūķis ir klāt un kopā ar bērniem jautri rotaļājas un dala bērniem dāvanas. Bērniem patiess prieks par saņemtajām dāvanām.
2011. gada 19. decembris - Kamenītes bērni sagaida Ziemassvētkus
Skanot mūzikai bērni ienāk zālē un nostājas ap eglīti, priecājoties par to, dejo, dzied dziesmiņas. Tiek aizdegtas svecītes un bērni dzied dziesmiņu par svecītēm:
„...Svecīte, svecīte, mini, mini
Kā mana sirsniņa Ziemassvētkos skan."
Pēkšņi tālumā dzirdama kāda balss, Ziemassvētku vecītis arī ieradies uz bērnu koncertu, bet dzirdot tik skaistu dziesmiņu, viņš vēlas kopā ar bērniem svinēt Ziemassvētkus. Viņš aicina bērnus nākt kopīgi paskatīties, ko rūķi viņam salikuši ragavās: tur tiek atrastas gan krāšņas sniega pūciņas, gan brīnumu meža zvaniņi un pat bungas. Bērni kopā ar vecīti iet rotaļās, brauc ar Ziemassvētku vilcieniņu. Lielās dāvanu kastes ir izsaiņotas, bet kur tad palicis dāvanu maiss? Ak, vai, tā nekur nav, vecītis noguris un bērni sola palīdzēt atrast maisu. Kad dāvanu maiss atradies, var sākt dalīt dāvanas, bērni skaita skaistus dzejolīšus, dzied dziesmiņas vecītim un pretī saņem gaidītās dāvaniņas. Vēl tik kopīgais foto, un Ziemassvētku vecītis atvadās līdz nākamajam gadam.
2011. gada 16. decembris - Ziemassvētku vecītis ciemos pie Podziņu grupas bērniem
"Visu gadu bērniņi gaidīja,Nu Ziemassvētki atnāca!
Jau visur dedzina eglītes,
Mirdz vienās guntiņās pazares;
Spīd svecītes, zilas un sarkanas,
Un kādas tur saliktas mantiņas!" /Rainis/
Podziņu grupas bērni, audzinātāju pavadībā, droši turoties pie vecāku rokas, dodas aplūkot krāšņo ziemassvētku eglīti... bet, ak, vai, kāds ir mielojies pie dāvaniņu maisiņiem... kuru ver vaļā, tur tukši konfekšu papīri un mandarīnu miziņas.
Drīz vien atrodas mazā Pelīte, arī viņa gribējusi sev sarīkot svētkus, bet lai izlīdzinātu savu nedarbu, Pelīte kopā ar bērniem dodas pretī Ziemassvētku vecītim. Ar dziesmiņām un rotaļām ceļš pie vecīša atrasts, bērnu actiņās mirdz prieks, kad katrs tiek pie gaidītās Ziemassvētku vecīša dāvaniņas.
2011. gada 16. decembris - Labās fejas uzbur svētkus Bitītes Maijas bērniem
Kaut kur snieg, kaut kur snieg!Kaut kur balti sniegi snieg.
Mežā katram egles zaram,
Balta pārslu zvaigzne tiek.
Virs bērnu galvām izbirst sniega vizuļi un labās fejas piedāvājas bērniem palīdzēt uzburt Ziemassvētkus. Viens burvju nūjiņas mājiens un zālē uzrodas Rotu rūķi, Piparkūku rūķi un protams, Ziemassvētku ciemiņi. Zālē priecīgi skan bērnu balsis, dziedot dziesmiņas un jautri dejojot. Te aiz durvīm dzirdams kāds troksnis un ar vecāku palīdzību zālē tiek nogādāts liels maiss. Ak, vai, maisā iekļuvis Ziemassvētku vecītis - viņš stāsta cik grūti viņam ir bijis šurp nokļūt. Svētki turpinās, bērni dodas rotaļās ar Ziemassvētku vecīti, bet kad visi jau paguruši, vecītis ieņem goda vietu pie krāšņās eglītes, bērni skaita dzejolīšus un pretī saņem skaistu dāvaniņu. Kad visi bērni apdāvināti, fejas atgādina, ka Piparkūku rūķi taču sacepa daudz pīrāgu un piparkūku, kas nu pārvērtušies par laimes pogām. Bērni aicina vecākus un visi kopā sastājas ap eglīti, lai viens otram vēlētu laimi, pretī saņemot laimes pogu. Vecītim laiks doties pie citiem bērniem, tikai viņam vairs ļoti negribas lidot ar helikopteru, viņš loti gribētu savu ceļu turpināt pa zemi! Arī šeit labās fejas piedāvā savu palīdzību un uzbur Ziemassvētku vecītim skaistu velosipēdu. Vecītis priecīgi atvadās no bērniem, uzsēžas uz velosipēda un aizbrauc.
2011. gada 15. decembris - Pūcēni gaida Ziemassvētku vecīti
15. decembrī mazie Pūcēni ieskandina Ziemassvētkus. Zālē spoži mirdz eglīte, virpuļo sniedziņš un jautri dej krāsainas gaismiņas. Pa baltām pēdiņām, klusi, klusi, bērni dodas ciemos uz Rūķu ciemu, lai kopīgi noskaidrotu, kas ir Ziemassvētki, kā rotāt eglīti, kas ir Ziemassvētku cienasts. Zālē jautri skan bērnu balsis, ..... Te pēkšņi veras durvis - ciemos ieradies Ziemassvētku vecītis, bērni mirdzošām acīm sagaida gaidīto ciemiņu. Sākumā nedaudz bikli un nedroši, bet pavisam drīz jau droši iesaista vecīti savās rotaļās un dejās.
2011. gada 15. decembris - Zirnīšu grupiņas bērni brīnumu mežā
Klusi, klusītiņām veras durvis un zāle piepildās ar dažādiem meža zvēriņiem... viens burvju nūjiņas pieskāriens un brīnumu meža iemītnieki jautri griežas dejā. Jautrā kņada pamodina meža māti, kura ir saskumusi, jo eglītē nedeg svecītes. Bet Zirnīšu bērniem ir risinājums, viņi palīdz iemirdzēties eglītei, izrotā arī mazās meža eglītes, „uzbur" sniegu un protams, palīdz arī Ziemassvētku vecītim atrast ceļu pie viņiem. Skaļā bērnu bungošana parāda vecītim ceļu uz zāli.
Mirdzošās bērnu acis ir visaugstākais novērtējums... svētki ir izdevušies, jo dāvanu saņēma ikviens: bērni - saldumus, vecāki un ciemiņi - kopīgu deju.
2011. gada decembris - Pasaciņā ciemojas eglītes
Balts klusums pār sniegotu egli
Un baltas domas pār balti vizošu mēness ceļu,
Kuru kopā ar Ziemassvētkiem ejam.
Pasaciņā sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks... kaut kur klusi staigā Rūķi, vēro bērnu darbošanos, zīmē kartes Ziemassvētku vecītim, lai tas nekļūdīgi varētu atrast ceļu pie bērniem...
Jau decembra sākumā bērni kopā ar savām skolotājām sāk rotāt grupas telpas, pakāpeniski papildinot rotājumus līdz pat Ziemassvētkiem. Arī vecāki aktīvi līdzdarbojas, lai mēs visi kopīgi radītu Ziemassvētku noskaņu bērnudārzā. Šogad viņi kopā ar saviem mazajiem ķipariem mājās gatavoja Ziemassvētku galveno rotu - eglīti. Tagad mūsu dārziņā lepni greznojas daudz dažnedažādu eglīšu, viena par otru skaistāka, katra tik īpaša, unikāla un neatkārtojama.
Svētku sajūtu dod egļu mirdzums, piparkūku un mandarīnu smarža, kas ir jūtama arī mūsu dārziņā. Ikviens no mums ir spējīgs sagādāt prieka un laimes mirkli otram! Tad atcerēsimies par to pēc iespējas biežāk, jo darot priecīgākus citus arī mēs paši kļūstam priecīgāki!