Rūķu darbi Brīnumķēķī

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām. Aiz loga – pelēkas decembra debesis, bezlapu kokos mēmi tup vārnas...zemi klāj bieza sniega kārta, par to, ka tuvojas paši Ziemassvētki, šaubu nav, pilsēta kļūst burvīga. Jā, sentimentāli, bet... Galu galā, vismaz reizi gadā, mēs varam atgriezties bērnībā, jo, mūsuprāt, Ziemassvētki tomēr vispirms ir svētki bērniem.

Runā, ka laiks skrienot varen ātri... un mēs arī tam sākam ticēt! Ja labi ieklausās, var sadzirdēt papīra čabēšanu, telefona zvanus un steidzīgus soļus! Kas tas ir? Tur Ziemassvētku vecītis ar Rūķiem šeptējas! Lasa vēstules, saiņo dāvanas un saņem zvanus no visas pasaules!

Arī mēs, grupas “Sarkangalvīte” kolektīvs, vēlējamies tikt ierauti svētku gatavošanās virpulī, cept piparkūkas, pušķot eglīti, sagaidīt ziemassvētku rūķi. Jau oktobra beigās sazvanījām Rūķus Priekulē… un saņēmām atbildi: “Gaidām jūs!”

Ierodoties rūķu namā mūs jau sagaida Rūķome, kas noglāsta katra bērna galviņu.

Bērnus omulīgajā pagrabā uzreiz nelaiž vis, vispirms jāpadara svarīgi darbi Rūķskolā.

Sākumā bērni modina aizsnaudušos Rūķmeiteni, kad viņa ir pamodināta, balle var sākties, lustīgi esam izkustējušies dodamies radoši darboties, jo kas ir Ziemassvētki bez saldumiem: gatavojām skaistas un garšīgas sniega bumbas. Kad darbs ir padarīts varētu doties uz brīnumķēķi, bet tavu brīnumu pazudusi atslēga. Kopīgi taustam, brīnummaisiņus meklējam atslēgu, kas pavērs durvis uz brīnumpasauli.

“Caur visām garšām, maņām un sajūtām uz brīnumķēķi”.

Ķēķis pagrabā esot ne tikai tāpēc, ka dzer tēju un ēd piparkūkas, bet ar izglītojošu domu. Ķēķī valda omulīga noskaņa – deg sveces un lampiņas, pie kamīna žāvējas Ziemvecīša zeķes. Te netrūkst aizraujošu vecu mantu, kādas bērni nemaz nav redzējuši. Rūķmeitene, pirms sagaida Ziemassvēku rūķi, vēl paspēj bērniem nodemonstrēt pārsteigumu, kas Rūķomes skatījumā ir nedarbs, ko Rūķenīte ļoti vēlējās parādīt.

Un pēkšņi ar lielu skaļu sveicienu ieradās Lielais rūķis. Bērni tik ļoti bija viņu gaidījuši, lai saņemtu dāvanas, tik ļoti aizrautīgi skandēja dzejoļus, ka ne vienu mirkli neradās doma - nav pelnījuši.

Lai arī svētku laikā nereti pieredzam neaprakstāmi jaukas un sirdi sildošas emocijas, dažkārt savas izjūtas nav viegli izteikt vārdiem. Vārdiem, kas nāk no sirds!

Cauri Ziemassvētku puteņiem baltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizoši baltiem,
Mīļus sveicienus sūtam no sirds
Lai sirdsmiers un mīlestība ienāk katrā māja!

Grupas “Sarkangalvīte” skolotājas

Grupas ,,Pūcēns” bērni iepazīst Saldus muzeju

2022. gada 25.novembrī, grupas “Pūcēns” bērni pirmo reizi apmeklēja J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju. Mēneša tēmas ,,Ceļojam pa Latviju” ietvaros bērni vēlējās apmeklēt muzeju, lai iepazītos un uzzinātu, kas ir muzejs.
Muzejā mūs sagaidīja pedagoģe Sandra Leitholde, kura aizrautīgi strādā arī ar pirmsskolas vecuma bērniem, vadot izzinošas nodarbības par Saldus vēsturi. Mēs uzzinājām, ka Saldus ir celts trīs reizes - vispirms bija Saldus pils, kas atradās pie Saldus ezera; viduslaikos mūsu pilsētu pārdēvēja par Frauenburgu un tā atradās vietā, kur pašlaik ir  Saldus Medicīnas centrs; trešo reizi Saldus pilsēta sāka veidoties apkārt baznīcai un šodien tā ir kļuvusi par skaistu pilsētu.
Pēc izglītojošās informācijas, bērni praktiski un radoši varēja darboties, ceļot Saldus pilsētas dažādos laikmetos. Šī nodarbe bija bērniem aizrautīga, viņi varēja iztēloties un realitātē, darbojoties kopīgi ar draugiem, uzcelt dažādas celtnes. Ar pedagoģes Sandras palīgmateriāliem tika noskaidrots, kuros laikmetos dzīvoja, piemēram, kaķi, zirgi un govis. Bērni tika iepazīstināti ar senlietām, kuras tika atrastas pēc arheologu pētījumiem. Nobeigumā visi kopīgi pārrunāja par Saldus ūdenstilpnēm un ar dzijas palīdzību tās tika izvietotas bērnu celtajā Saldus pilsētā.
Muzeja apmeklējums papildināja bērnu zināšanas par Saldu un Saldus vēsturi. Nodarbība bija aizraujošam, bērnu vecumposmam atbilstoša, jo bērni klausījās stāstījumā, uzdeva dažādus sev interesējošus jautājumus un varēja atbildēt uz pedagoģes jautājumiem (foto galerijā).
Šī diena bija piepildīta ar jaunām zināšanām, radošām aktivitātēm un pozitīvām emocijām. Paldies muzeja darbiniekiem par ieguldījumu bērnu izglītošanā.

Grupas “Pūcēns” skolotājas Daiga Kārkliņa, Zanda Vainovska

Grupa "Vāverēns" Saldus tirgū

Novembrī mēneša tēmas ietvaros “Braucam no Saldus tirgus līdz Rīgas tirgum” un,  lai stiprinātu piederību Latvijai, devāmies mācību ekskursijā uz Saldus tirgu. Pa ceļam bija uzdevums pamanīt Latvijas karogus. Bērni bija ļoti vērīgi, ar interesi vēroja apkārtni un rādīja, ja ir ieraudzījuši. Tāpat arī visi apguvām ceļa zīmi “Gājēju pāreja”, jo, kā izrādījās, visi nemaz nezināja, ko tā nozīmē.
Sasnieguši tirgus laukumu, sākās vislielākās bērnu čalas, acis zibēja uz visām pusēm, katrs sauca sev pazīstamas lietas, pārtikas produktus, kurus redzēja tirgotāju stendos. Kopīgi nolēmām, ka nopirksim kādu smalkmaizīti. Viens no tirgotājiem mums laipni izklāstīja savu piedāvājumu, bērni izvēlējās marmelādes pīni. Pateicāmies par laipno apkalpošanu un par atlikušo naudu devāmies nopirkt Saldus gotiņas.
Kad tirgus bija izstaigāts, devāmies apskatīt Saldus apskates objektus– no J. Rozentāla gleznas veidotās septiņas bronzas skulptūras, kā arī Kalpaka laukumā īpašo burtu U, pievērsām uzmanību arī ziedu noformējumam, kas bija Latvijas karoga krāsās.
Mājupceļā izlasījām plakātu, kur iedzīvotājus aicina uz Lāčplēša dienas lāpu gājienu, vienojāmies, ka katrs kopā ar saviem vecākiem varētu tajā piedalīties. Runājām arī par to, ka mums dārziņā ir jāiededz svecīte Latvijas kontūrā par godu Latvijas brīvības cīnītājiem (foto  galerijā).

 Patriotiskus svētkus vēlot, grupas “Vāverēns” bērni un skolotāja Anda Kravinska

Grupa “Bitīte Maija” oktobrī iesaista visas bērnudārza grupas radošajā aktivitāt

Oktobra mēneša tēmas “Āboli” ietvaros, mēs, “Bitītes Maijas”  grupas bērni un pieaugušie - pētījām, dalījām,  šķirojām, salīdzinājām, smaržojām, garšojām, cepām ābolus. Iepazinām un raksturojām dažādas garšas (salds, skābs, sīvs, sulīgs), smaržojām, skaitījām gan pašus ābolus, gan to, cik sēkliņu ir ābolā.  Kad paši bijām daudz ko noskaidrojuši par āboliem, radās ideja iesaistīt visas bērnudārza grupas bērnus un arī administrāciju piedalīties radošā aktivitātē, izveidot savu “Ābolu gleznu”. Iesaistījām arī vecākus, kuri palīdzēja mums sagādāt  dažādas krāsas un lieluma ābolus.
 Mūsu bērnudārzā visas grupas bija atsaucīgas. Katra  grupa savā bērnu rotaļu laukumā un administrācija no 17.oktobra līdz 20.oktobrim izveidoja savu īpašo “Ābolu gleznu”. Arī mēs paši, “Bitītes Maijas” bērni izveidojām savu ābolu bitīti, kur tika izmantoti ne tikai āboli, bet arī čiekuri, kastaņi, kastaņlapas, kociņi (viss, kas ir pieejams no dabas materiāliem mūsu āra bērnu laukumiņā).  Piektdiena bija tā diena, kad mēs staigājām un apbalvojām katru grupu par iesaistīšanos aktivitātē ar mūsu paštaisīto ābola diplomu (foto galerijā). 

Paukš, paukš, paukš;
Paukš, paukš, paukš,
Ābolīši krīt.
Iesim visi, skriesim visi -
Ābolīšus salasīt!
  /pēc Knīpas un Knauķi dziesmas/

Grupas “Bitīte Maija” skolotājas Māra Burve un Evita Madžule