Ziemassvētku gaidīšanas laiks 2015. gada decembrī

Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers lai mums cerēt un ilgoties liek.
                                                             (G.Micāne)

        Pasaciņā decembris ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks... kaut kur klusi staigā Rūķi, vēro bērnu darbošanos, zīmē kartes Ziemassvētku vecītim, lai tas nekļūdīgi varētu atrast ceļu pie bērniem...
       Jau mēneša sākumā bērni kopā ar savām skolotājām sāk rotāt grupas telpas, pakāpeniski papildinot rotājumus līdz pat Ziemassvētkiem. Arī vecāki aktīvi līdzdarbojas, lai mēs visi kopīgi radītu        Ziemassvētku noskaņu bērnudārzā. Šogad viņi kopā ar saviem mazajiem ķipariem mājās gatavoja Ziemassvētku rūķus. Tagad mūsu dārziņā lepni greznojas daudz dažnedažādu rūķīšu, gan lielāki, gan mazāki, gan veselas rūķu ģimenes, viens par otru skaistāki, katrs tik īpašs, unikāls un neatkārtojams.
        Ikvienam no mums svētku sajūtu dod egļu mirdzums, piparkūku un mandarīnu smarža. Ikviens no mums ir spējīgs sagādāt prieka un laimes mirkli otram! Tad atcerēsimies par to pēc iespējas biežāk, jo, darot priecīgākus citus, arī mēs paši kļūstam priecīgāki!
       Arī mūsu „Pasaciņā” bērni steidz sagādāt citiem un paši sev prieku. Podziņu grupas bērni kopā ar pilsētas peli dodas ciemos pie lauku peles, lai sagaidītu Ziemassvētkus. Kopīgi tiek ceptas piparkūkas, jāpalīdz kaķītim sasildīt kājiņas, arī zaķītis jāiepriecina kopīgi parotaļājoties ... un tad jau klāt arī dāvanu laiks.
       Vāverēna bērni klātesošajiem uzbūra jauku Ziemassvētku pasaku par piparkūku vīriņa piedzīvojumiem, kurš nevarēja sagaidīt svētkus un pats devās meklēt bērnus. Un kad visi beidzot laimīgi satikās, tad arī Ziemassvētku vecītis bija klāt - netrūka ne prieka, ne dziesmu, ne deju un rotaļu ... un, protams, arī dāvanas no sarkanā vecīša maisa.
       Saules zaķēnus ceļojumā pie Ziemassvētku eglītes ved čaklie rūķīši. Pa ceļam var kārtīgi izpikoties ar zaķi, meklēt pēdiņas sniegā, palīdzēt arī lapsiņai atrast eglīti. Kad piparkūkas ir izceptas, eglīte izpušķota, tad var svinēt svētkus un saņemt dāvanas.
       Bitītes Maijas bērniem pie Ziemassvētku eglītes nokļūt palīdz gan feja, gan Sarkangalvīte un vilks, gan rūķīši, gan zaķēni, gan sunītis, gan sniegpārsliņas. Kad eglīte atrasta, gaiši tajās iemirdzējušās ugunis, tad arī Ziemassvētku vecītis steidz kopā ar bērniem svinēt svētkus un dalīt dāvanas.
       Kamenītes bērnus svētku laikā iztraucē skaļi un uzstājīgi klauvējieni pie durvīm. Cik neviltots prieks bērnu acīs par Ziemassvētku vecīti, kurš ieradies no tālajiem Ziemeļiem. Nu tik īstā jautrība var sākties! Ziemassvētku vecītis vizina bērnus jautrā vilcieniņā, vecītim taču jāparāda viņa jautro rūķu jaunās dejas un rotaļas, bet, lai tiktu pie dāvanām, jāpalīdz atrast lielais dāvanu maiss.
       Ar Vinnija Pūka bērniem Ziemassvētkus kopā svinēt ieradies pats Vinnijs Pūks. Vinnijs Pūks iepriecina bērnus pārvēršoties gan par Rūķi Pūku, gan sniegavīru Pūku. Jautri skan dziesmas, raiti zib bērnu kājas dejojot un ejot rotaļās. Prieks un jautrība dzirdama tuvu un tālu, līdz tālajiem Ziemeļiem... un pats Ziemassvētku vecītis ierodas jautrā dejas ritmā. Bērni Vecīti aicina kopā rotaļāties, dejot, minēt mīklas un muzicēt orķestrī.... un, kad atradies pazudušais dāvanu maiss, bērni tiek pie saldām dāvanu paciņām.
       Laumiņas bērni, turoties pie vecāku rokām, kopā ar Sniegbaltīti un rūķiem dodas meklēt eglīti. Lai vingrāks solis, kārtīgi jāpamostas, nedaudz jāpavingro, un tad var droši doties ceļā. Pa ceļam var gan jautri papikoties, gan izsekot pēdiņu nospiedumiem sniegā. Kopīgi dejojot, rotaļājoties un spēlējot bungas tiek atrasts Ziemassvētku rūķa lielais dāvanu maiss un katrs nu tiek pie savas gaidītās dāvaniņas!
       Sarkangalvītes bērni kopā ar rūķi gatavojas svinēt Ziemassvētkus - skan skaista Ziemassvētku dziesmiņa, deg svecītes... pēkšņi zālē ietraucas otrs rūķis, kas satraukti paziņo, ka svētki ir jāatceļ, jo Ziemassvētku vecītis pazudis. Bērni, protams, ir gatavi doties viņu meklēt un ātri ar lidmašīnu traucas uz Āfriku, kur satiek vietējo meiteni Bimbu. Bimba, kā nu prazdama, palīdz meklēt Ziemassvētku vecīti un viņu kopīgās pūles vainagojas ar panākumiem – vecītis ir atrasts, iegūti jauni draugi, iemācītas jaunas rotaļas un dziesmas, nu tik ātri jāsteidzas mājās svētkus svinēt. Protams, jaunā draudzene Bimba tiek aicināta līdzi, jo viņa taču nav redzējusi eglīti un nezin kā bērni Latvijā svin Ziemassvētkus.
       Savukārt Rausīša grupas bērnus pie eglītes sagaida lācēns. Viņš aicina bērnus kopīgi izrotāt eglīti un sagaidīt ciemos vāverīti. Lai gan bērni vēl mazi un drošāk ir turēties pie vecāku rokas, tomēr viņi čakli palīdz gan vāverītei satīt sniega dzijas kamolīti, gan lācītim sacept piparkūkas... un tad visi kopā pa pēdiņām dodas meklēt lielo Ziemassvētku rūķi. Rūķis priecājas, ka saticis bērnus, stāsta bērniem kā viņam ceļā gājis, kā rūķi savā darbnīcā strādā... tikmēr vāverīte atradusi dāvanu maisu un Rūķītis aicina bērnus sēsties sniega kupenās, lai var sākt dāvanu dalīšanu.
       Grupas Mārītes bērni viesojās Rūķu un eņģeļu valstībā. Tur augstu, augstu aiz mākoņiem. eņģeļi kopā ar sniega māti cepa piparkūkas, nedaudz aizspēlējās ar sniega pikām... un, ak, vai, visas piparkūkas sadegušas. Labi, ka lielais rūķis nāca palīgā un atnesa lielu grozu, pilnu ar piparkūkām. Kad kopīgi eglītē iedegtas sveces, kad svētku soļi izpētīti, izdejoti, skat! ...lielais rūķis saticis Ziemassvētku vecīti un nu viens otram stāsta savus piedzīvojumus. Ak, kas gan tas bija par vecīti, dziesmas viņš sacer, orķestri viņš diriģē, Ziemassvētku vārtus spēj uzburt... un bērniem viņš atnesis trīs dāvanu maisus! Nu tik jāskaita dzejolītis...
       Pūcēna bērniem rūķi atstājuši vēstules ar norādēm, kur meklēt Ziemassvētku dārgumus. Zaķis un vāvere droši ved bērnus pa taciņām, pa piesnigušiem mežiem un pļaviņām. Pie Pūces bērni atrod Ziemassvētku zvaniņu, bet mežmalā saputināts tik daudz sniega, ka var gan sniega vīru uzvelt, gan jautri pikoties. Un skat, trešais Ziemassvētku dārgums ir pats Ziemassvētku vecītis, kas kopā ar bērniem dodas jautrās rotaļās, bet, lai atrastu dāvanu maisu, aicina bērnus sēsties Ziemassvētku vilcienā.
       Zaķis nevar sagaidīt, kad beidzot būs Ziemassvētki, tad nu Zirnīšu bērni steidz palīgā un ar dziesmiņas palīdzību mēģina paātrināt svētku atnākšanu. Zaķim pazudis draugs Ezis, izrādās, ka tas ir aizmidzis un bērniem jāmēģina viņš pamodināt. Arī Ezis labprāt vēlas kopā sagaidīt svētkus. Ziemassvētku vecītis sadzirdējis zvaniņa skaņas, žigli steidz iepriecināt bērnus, aicina viņus rotaļās, vizina Ziemassvētku vilcieniņā.... un kad visi bērni sasēduši kupenā – dala dāvanas (foto no pasākuma skatīt galerijā).
       Līdz ar zvaniņa kluso dziesmu arī svētki pamazām aizceļo arvien tālāk, tālāk līdz pazūd klusumā.

       Liels paldies visām grupu skolotājām, skolotājas palīdzēm, mūzikas skolotājām par skaistajiem Ziemassvētku pasākumiem, kas priekā lika mirdzēt bērnu acīm, ļaujot bērniem ticēt brīnumam. Paldies visiem, visiem PII „Pasaciņa” darbiniekiem, kuri čakli strādāja, lai uzburtu bērniem šo skaisto Ziemassvētku pasaku!

Saldus PII „Pasaciņa” vadītāja Ilzīte Bulava

Mārtiņi - 2015

Visi saka, visi saka: Mārtiņdiena! Mārtiņdiena!
Kaut varētu Mārtiņdienu aiz ausīm noturēt!

Tā dainoja mūsu senči un šo dienu svinēja, ejot budēļos un sarūpējot bagātīgu mielastu. Gādāja gaiļa vai vērša gaļu, pīrāgus, plāceņus, zirņu bumbas. Tagad visvairāk par Mārtiņdienu priecājas bērni skolās, bērnudārzos vai kultūras centros, kur iet ķekatās un rotaļās, dzied, danco un min mīklas. Bet mūsu PII „Pasaciņa” Mārtiņdiena jau ir tradīcija vairākus gadus.
Un arī šodien, 10.novembrī, mēs svinējām Mārtiņus. Gatavojoties Mārtiņiem, grupās valdīja liela rosība: līmējām, zīmējām „Mārtiņgailīšus”, rotājām grupas, zāli, mācījāmies tautas dziesmas, dziesmas, rotaļas, dejas. Mārtiņdiena atnāca ar siltu laiku. Viens no ticējumiem vēsta: „ Ja Mārtiņdienā līst un ir silts, tad ap Ziemassvētkiem būs sniegs un auksts laiks”. Bērni grupās klāja galdu ar baltu galdautu un Mārtiņrozēm un galdā lika vecāku sarūpēto cienastu. Pēc tam priecīgi, čalodami, ieģērbušies dažādās maskās bērni un skolotājas devās uz zāli, kur budēlīšus sagaidīja saimnieces, kas aicināja rotaļās. Bet ar rotaļām vēl viss nebeidzās…, bija jādodas uz Mārtiņdienas gadatirgu, kur bērni ar savu mājās vai grupā pašu gatavoto naudiņu varēja iegādāties dažādus pašu vai kopīgi ar vecāku rokām gatavotus našķus, rotaslietas, mājas dekorus, suvenīrus un vēl šo to.
Lielu paldies sakām vecākiem, kuri saviem mīluļiem bija sagādājuši brīnišķīgas „budēlīšu” maskas. Liels paldies visai PII „Pasaciņa” komandai: skolotājām, skolotāju palīgiem, mūzikas skolotājām, arī pārējiem darbiniekiem, jo katrs darbinieks pildīja savu uzdevumu, lai šis pasākums būtu lielisks: gan piemeklējot maskas vai pārdevējas tērpu, gan sagatavojot bērnus pasākumam, gan iepazīstinot bērnus ar daudziem vērtīgiem latviešu tautas ticējumiem, gan sagādājot svētku cienastu - Mārtiņzosi. Galvenā balva pasākuma organizētājiem ir prieks bērnu acīs un sirsniņās. Tas liecina, ka pasākums ir labi izdevies (foto skatīt galerijā).

Vadītājas vietniece izglītības jomā Gita Roze

2015. gada 21.-24. septembris - Rudens svētki

Rudentiņi, rudentiņi,
Ko tu vedi vezumā?
Bietes, kāļus, burkāniņus,
Sarkanos ābolīšus.

  Lai sveicinātu Rudeni, no 21. līdz 24. septembrim izglītības iestādē „Pasaciņa” svinēja Rudens svētkus, ejot rotaļās, dziedot dziesmas, dejojot un mielojoties ar svētkos sarūpētiem rudenīgiem labumiem.
Šogad skolotājas ļoti radoši prezentēja savas grupas darbu par pašu izvēlētu rudens tēmu. Kas stāstīja par lapām, tie bija tērpušies lapu maskās. Tā kā „Zirnīšu” grupā šogad jauni bērni, tad viņi bija ļoti rūpīgi iepazinuši dārzeni – zirni, ko apspēlēja dziesmās un rotaļās. Bet, lai mežā, lasot sēnes, neapjuktu, grupas „Vinnijs Pūks” bērni un skolotājas iejutās dažādu tēlu lomās, kur eži vāverēm stāstīja par ēdamām un neēdamām sēnēm. Visas grupas bija piedomājušas par vizuālo demonstrāciju – burkānu tēmas ietvaros bērnu apģērbos oranžā krāsa dominēja, dārzeņu iepazinēji – katrs savā krāsā utt. Liels vai mazs, katrs visu nedēļu bija čakli strādājis, lai pārējo grupu bērniem rādītu, ko zināja, ko jaunu uzzināja iepazīstot kādu augli, dārzeni, sēni, lapas vai labību. Mūzikas skolotājas bērnus aicināja rotaļās, dejās, kas bija atbilstīgas rudens tēmai. Lai pašiem mazākajiem būtu interesanti, skolotājas bija iejutušās kaķa vai peles lomā, kuri aicināja radoši izpausties arī nedrošākos mazos bērnus. Un šogad neskatoties uz to, ka pagājušas tikai 3 nedēļas kopš jaunā mācību gada sākuma, bērni bija aktīvi, nebija malā sēdētāju un vērotāju, katrs gribēja palīdzēt savākt rudens ražu. Visiem bija jautri, neaizmirstami svētki (foto skatīt galerijā).
Par rudens svētkiem liecināja arī gaitenī iekārtotā rudens izstāde, kuru sarūpēja bērni kopā ar vecākiem, gatavojot Rudens suvenīrus.

Paldies, mūzikas skolotājām par jautrām rotaļām, dziesmām un dejām.
Paldies, grupu skolotājām par izdomu, prezentējot rudens tēmu.
Paldies, bērnu vecākiem par Rudens izstādi un maskām, par vēlmi darboties bērna interesēs.

To visu vēroja un fotogrāfijās iemūžināja vadītājas vietniece izglītības jomā Gita Roze.

2015. gada 24. aprīlis – Lielā talkas diena Saldus PII „Pasaciņa”

Kad saulīte aiz loga sāk siltāk sildīt, kad putni ligzdas sāk vīt…klāt ir pavasaris. Pavasaris ir arī talkas laiks. Iedvesmojoties no šā gada Lielās talkas vadmotīva "Pastāvēs, kas pārvērtīsies", Saldus PII „Pasaciņa” pulcējās uz kopīgu talkošanu. Vēlējāmies, lai arī mūsu pirmsskolas apkārtne kļūtu sakoptāka un bērni rastu prieku par kopā strādāšanu. Bērni uz talku ieradās ar dažādiem darba rīkiem. Par šo darbarīku sarūpēšanu lielu paldies sakām bērnu vecākiem. Katrai grupiņai tika uzticēts sakopt kādu teritorijas daļu. Tas bija patiesi interesanti un aizrautīgi, taču ne tik viegli, jo bija jāmācās sadarboties vienam ar otru – kāds grāba, kāds sagrābto lika maisos, kāds izbēra spainīšus, kāds…. , darba pietika visiem. Tika slaucīti celiņi un slidkalniņi, grābts zālājs un vākti zariņi, kāds atrada kādu akmeni vai koka mizu. Tika pacelts viss, ko ikdienā pat nepamanīja, ka viņu laukumā kas tāds atrodas. Katrs savā spainītī gribēja ko ielikt. Ar mazajiem spainīšiem un ķerrām piepildījām 13 lielos talkas maisus. Talkā piedalījās gan paši mazākie talcinieki, gan darbinieki un bija arī divi bērnu tēti, kas palīdzēja sagatavošanas grupas zēniem sastellēt kopā un saskrūvēt mazo bērnu braucamās-stumjamās āra rotaļlietas.
Pēc kārtīgi padarīta darba – pikniks. Paldies mūsu pavārītēm par garšīgo tēju, paldies administrācijas pārstāvjiem par grilā ceptajām desiņām.
Vislielākais paldies mūsu vadītājas vietniecei saimniecības darbā Andrai Radziņai, kas ierosināja piedalīties Lielajā talkā, jo tikai mums pašiem mainoties un pārvēršoties ir iespējams pastāvēt un būt. Ja mazais cilvēciņš pats piedalās talkā, tad arī viņš vēlēsies, lai ikviens Latvijas stūrītis būtu skaisti sakopts. Un lai Latvija būtu skaista – to nedrīkst piegružot!
Mūsu talkas mirkļus variet aplūkot fotogrāfijās (skatīt galeriju).

Rakstu sagatavoju un mirkļus fotogrāfijās fiksēja
vadītājas vietniece izglītības jomā GITA ROZE